“Man ir pārāk maz darba…,” teica gandrīz neviens jeb tā ir frāze, ko dzirdam reti. Tomēr arī nepietiekama noslodze var kļūt par nopietnu problēmu. Ja ikdienas uzdevumi vairs nesniedz izaicinājumus, darbs šķiet vienveidīgs un rodas sajūta, ka Tavas zināšanas un prasmes netiek izmantotas un motivācija pamazām sāk zust.
Šādu stāvokli dēvē par boreout – pretstatu plaši zināmajai izdegšanai jeb burnout. Tas rodas nevis pārmērīgas slodzes dēļ, bet gan tad, ja darba ir par maz, tas ir monotons vai tam trūkst jēgas. Lai gan par burnout tiek runāts arvien biežāk, boreout joprojām ir salīdzinoši maz apspriesta tēma. Tomēr abu sindromu sekas var būt pārsteidzoši līdzīgas – hronisks nogurums, motivācijas zudums un pasliktināta mentālā veselība.
Kas īsti ir boreout?
Lai gan pagaidām boreout termins nav iekļauts PVO slimību vai sindromu klasifikācijā (atšķirībā no burnout jeb izdegšanas), pētnieki to arvien biežāk raksturo kā nozīmīgu darba vides fenomenu, kas var būtiski ietekmēt gan darbinieka labsajūtu, gan darba rezultātus.
Terminu boreout 2007. gadā ieviesa Šveices biznesa konsultanti Philippe Rothlin un Peter Werder, raksturojot to kā pretstatu burnout. Pētnieki norāda, ka šo stāvokli veido trīs galvenie elementi – nepietiekama stimulācija, intereses zudums par darbu un garlaicība. Cilvēks jūt, ka spētu paveikt vairāk, taču ikdienas uzdevumi ir pārāk vienkārši, vienveidīgi vai tiem trūkst jēgas¹.
Svarīgi saprast, ka boreout nenozīmē slinkumu. Tieši pretēji – daudzi cilvēki cenšas izskatīties aizņemti, lai neradītu iespaidu, ka viņiem nav ko darīt. Tāpēc arvien vairāk darba psiholoģijas pētnieku uzskata, ka nepietiekama noslodze var būt tikpat kaitīga kā pārmērīgs darba apjoms.
Kāpēc boreout kļūst arvien aktuālāks?
Zināms, ka darba vide pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Automatizācija, mākslīgā intelekta risinājumi un arvien šaurāk specializēti amati nozīmē, ka daļa darbinieku ikdienā veic atkārtotus, maz izaicinošus uzdevumus. Vienlaikus attālinātais darbs un hibrīddarbs dažkārt samazina spontānu sadarbību ar kolēģiem, kas var pastiprināt izolētības sajūtu un mazināt piederību komandai.
To atspoguļo arī jaunākie Gallup dati². 2025. gadā tikai 20% darbinieku pasaulē bija patiesi iesaistīti savā darbā, kas ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada. Gallup norāda, ka tieši šādi darbinieki bieži vien darbā fiziski pavada laiku, taču neiegulda enerģiju, iniciatīvu un aizrautību – parādība, kas cieši sasaucas ar quiet quitting un boreout pazīmēm.
Arī jaunākie zinātniskie pētījumi¹’³, uzsver, ka darbinieku labsajūtu nosaka ne tikai darba apjoms, bet arī darba jēga, attīstības iespējas un sajūta, ka ieguldījums ir nozīmīgs. Ja šo elementu trūkst ilgstoši, var pasliktināties motivācija, pieaugt stress un mazināties psiholoģiskā noturība. Tāpēc arvien vairāk pētnieku uzsver, ka par darbinieku labsajūtu jādomā ne tikai individuālā, bet arī organizācijas līmenī – radot vidi, kurā cilvēkiem ir iespēja mācīties, attīstīties un izmantot savas prasmes.
Pazīmes, ka, iespējams, piedzīvo boreout
Boreout neparādās vienas dienas laikā un parasti attīstās pakāpeniski. Par iespējamu garlaicības sindromu var liecināt vairākas pazīmes:
- darba diena šķiet ļoti gara un bieži skaiti stundas līdz tās beigām;
- atliek pat vienkāršus uzdevumus, jo trūkst motivācijas tos sākt;
- jūties noguris, lai gan darba apjoms nav liels;
- ikdienas uzdevumi šķiet pārāk viegli vai vienveidīgi;
- rodas sajūta, ka Tavas prasmes un potenciāls netiek izmantoti;
- darbs vairs nesniedz gandarījumu vai attīstības iespējas.
Svarīgi atcerēties, ka viena garlaicīga darba diena vēl nenozīmē boreout. Par problēmu tas kļūst tad, ja šādas sajūtas saglabājas ilgstoši un sāk ietekmēt pašsajūtu, motivāciju un pat dzīvi ārpus darba. Pētījumi liecina, ka ilgstošs boreout var izraisīt apātiju, aizkaitināmību, nogurumu un depresijas simptomus, tāpēc to nevajadzētu uztvert kā nenozīmīgu neapmierinātību ar darbu.
Ko darīt, ja atpazīsti sevī boreout pazīmes?
Ja darbs ilgstoši šķiet pārāk vienkāršs, vienveidīgs vai bezjēdzīgs, pirmais risinājums ne vienmēr ir jauna darba meklēšana. Sākumā vērts saprast, kas tieši rada garlaicību. Varbūt pārāk maz uzdevumu, izaicinājumu trūkums, ierobežotas attīstības iespējas vai sajūta, ka Tavas prasmes netiek pilnvērtīgi izmantotas?
Nākamais solis var būt saruna ar vadītāju. Iespējams, vari uzņemties jaunus pienākumus, iesaistīties citā projektā, apgūt jaunas prasmes vai pakāpeniski paplašināt savu lomu.
Var palīdzēt arī paša iniciatīva ikdienā, piemēram, jaunu profesionālo mērķu izvirzīšana, efektīvāku darba veidu meklēšana vai brīvā laika izmantošana mācībām. Tomēr nevajadzētu visu atbildību uzņemties tikai pašam. Arī darba devējam ir nozīmīga loma, nodrošinot pietiekamu darba slodzi, attīstības iespējas un jēgpilnus uzdevumus.
1. Tang, Y.-L., Raffone, A., & Wong, S. Y. S. (2025). Burnout and stress: new insights and interventions. Scientific Reports, 15, 8335. Rakstā apkopoti jaunākie pētījumi par darba stresu, izdegšanu un individuālo un organizācijas faktoru nozīmi darbinieku labsajūtā.
2. (2026). State of the Global Workplace: 2026 Report. Ziņojumā izmantoti 2025. gadā apkopotie dati par darbinieku iesaisti un labsajūtu visā pasaulē.
3. Klaue, R. C., Mandolfo, M., Seghezzi, A., Perotti, S., & Klumpp, M. (2025). Boreout in Blue-collar Work Environments: A Theory Innovation Review. IFAC-PapersOnLine, 59(10), 1826–1831.
