Darba zaudēšanas gadījumā daudzi Latvijā strādājošie būtu gatavi pārskatīt un pat pazemināt savas prasības, lai ātrāk atrastu jaunu darbu. Vairāk nekā puse jeb 51% būtu gatavi mainīt nozari, katrs ceturtais piekristu zemākam atalgojumam vai amatam, kas neatbilst viņa kvalifikācijai, bet katrs piektais apsvērtu pagaidu darbu. Tikai katrs desmitais norāda, ka nebūtu gatavs būtiski samazināt prasības. Galvenais iemesls šādam noskaņojumam ir pārliecības trūkums par iespējām ātri atrast līdzvērtīgu darbu.
Darba dēļ mainīt dzīvesvietu gatavs vien retais
Gatavība kompromisiem Latvijā ir augstākā Baltijā, tomēr arī tai ir savas robežas. Trešdaļa Latvijas darba meklētāju norāda, ka ir grūti atrast darbu dzīvesvietas tuvumā. Vienlaikus tikai 6% būtu gatavi pārcelties uz citu Latvijas reģionu darba dēļ, savukārt 11% apsvērtu iespēju doties strādāt uz ārvalstīm. Tas liecina, darbinieki biežāk būtu gatavi meklēt darbu ārpus valsts nekā pārcelties uz kādu citu vietu tepat Latvijā.
Tikai 12% strādājošo domā, ka jaunu darbu viņiem izdotos atrast mēneša laikā
Gatavību piekāpties lielā mērā nosaka priekšstats par iespējām atrast jaunu darbu. Tikai 12% aptaujāto uzskata, ka piemērotu darbu izdotos atrast viena mēneša laikā. Un vairāk nekā trešdaļa respondentu domā, ka jaunas darbavietas atrašana prasītu vismaz divus mēnešus. Vienlaikus katrs desmitais nav pārliecināts, ka vispār spētu atrast līdzvērtīgu darbu.
Papildu nedrošību rada arī jautājums par prasmju atbilstību darba tirgus prasībām. Gandrīz ceturtā daļa Latvijas darba meklētāju uzskata, ka viņu pieredze un prasmes neatbilst darba devēju gaidām, un tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.
“Katrs otrais Latvijas darbinieks darba zaudēšanas gadījumā būtu gatavs mainīt nozari, taču gandrīz ceturtā daļa darba meklētāju uzskata, ka viņu prasmes neatbilst darba devēju gaidām. Tas liecina, ka gatavība pārmaiņām pastāv, bet pārliecība par savām spējām ne vienmēr. Darba meklētājiem komunikācijā ar darba devējiem ir svarīgi uzsvērt, kā viņu līdzšinējā pieredze un prasmes var būt noderīgas arī citās nozarēs. Savukārt darba devējiem vērts atcerēties, ka cilvēks, kurš maina nozari, nav riskants kandidāts – bieži vien viņš ir pat motivētāks,” norāda CV-Online Recruitment Baltijas atlases vadītāja Linda Gribuste.
Darba ņēmēju noskaņojums Baltijā būtiski atšķiras
Kaimiņvalstu dati rāda atšķirīgu darbinieku attieksmi pret darba zaudēšanu. Darba zaudēšanas gadījumā nozari būtu gatavi mainīt 44% Igaunijas un 36% Lietuvas darbinieku, salīdzinot ar 51% Latvijā. Savukārt vispārliecinātākie par iespējām atrast jaunu darbu ir strādājošie Lietuvā – 45% aptaujāto uzskata, ka piemērotu darbu izdotos atrast divu mēnešu laikā. Kamēr Igaunijā tā domā 30%, bet Latvijā 35% strādājošo.
Aptauju veica Alma Career Latvia (CV.lv) – personāla atlases partneris ar plašu pieredzi un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Aptauja norisinājās 2026. gada septembrī, un tajā piedalījās 1005 darba ņēmēji no Latvijas. Salīdzinājumam aptauja tajā pašā periodā tika veikta arī Igaunijā (CV.ee), kur piedalījās 1635 respondenti, un Lietuvā (CVonline.lt), kur piedalījās 3138 respondenti.
