Finansiālā drošība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku lēmumus darba tirgū. Jaunākā CV.lv aptauja atklāj, ka negaidīta darba zaudēšana daudziem Latvijas iedzīvotājiem radītu nopietnas finansiālas grūtības. Katram trešajam jauns darbs būtu jāatrod praktiski nekavējoties, bet pusei – mēneša laikā.
Divas trešdaļas darbinieku nejūtas finansiāli droši
Septembrī Latvijas darbiniekiem tika jautāts, kā viņi spētu tikt galā ar savu finansiālo situāciju, ja darbu zaudētu jau šodien. Rezultāti rāda, ka darba zaudēšana 66% aptaujāto radītu tūlītēju finansiālu spiedienu, savukārt tikai 27% par savu finansiālo situāciju ir droši.
No tiem, kuri par savu finansiālo stabilitāti nav pārliecināti, gandrīz katrs trešais atzīst, ka viņam nav nekādu uzkrājumu. Tikai katrs piektais norāda, ka ar esošajiem ietaupījumiem spētu segt savus izdevumus ilgāk par diviem mēnešiem.
Darba zaudēšana daudziem nozīmētu tūlītēju spiedienu atrast jaunu darbu
Uzkrājumu apjoms tieši ietekmē arī to, cik ilgi cilvēki var atļauties palikt bez darba. Aptaujas dati liecina, ka 30% Latvijas darbinieku darba zaudēšanas gadījumā jauna darbavieta būtu jāatrod praktiski nekavējoties, savukārt kopumā pusei jeb 50% tas būtu jāizdara ne vēlāk kā mēneša laikā.
Tikai 2% aptaujāto norāda, ka neizjustu finansiālu spiedienu ātri atgriezties darba tirgū.
Finansiālā drošība ietekmē arī karjeras izvēles
Nepietiekami uzkrājumi ietekmē ne tikai to, cik ilgi cilvēki var atļauties būt bez darba, bet arī viņu gatavību meklēt labākas karjeras iespējas. Gandrīz katrs trešais jeb 29% Latvijas darbinieku atzīst, ka šobrīd turpina strādāt darbā, kas viņiem nav piemērots, jo nevar atļauties aiziet.
Vienlaikus 69% aptaujāto norāda, ka pietiekamu uzkrājumu gadījumā darba maiņai pieietu daudz drosmīgāk.
“Latvijā ir aktīvākie darba meklētāji Baltijā, taču mūsu dati liecina, ka lielu daļu šīs aktivitātes nosaka finansiāls spiediens, nevis vēlme atrast labākas iespējas. Personāla atlasē tas bieži nozīmē, ka kandidāts darba piedāvājumam piekrīt vēl pirms ir pilnībā izvērtējis, vai konkrētais darbs viņam ir piemērots, un pie pirmās iespējas ir gatavs to mainīt. Darba devējiem, kuri vēlas noturēt darbiniekus ilgtermiņā, finansiālā drošība būtu jāuztver kā nozīmīga darbinieku labbūtības sastāvdaļa, nevis tikai katra cilvēka personīgs jautājums,” norāda CV-Online Recruitment Baltijas atlases vadītāja Linda Gribuste.
Baltijas valstu salīdzinājums: Latvijā situācija ir visnedrošākā
Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas darbinieki jūtas finansiāli vismazāk aizsargāti darba zaudēšanas gadījumā. Finansiāli nedroši Igaunijā jūtas 53% darbinieku, bet Lietuvā – 38%.
Līdzīga tendence redzama arī attiecībā uz nepieciešamību ātri atrast jaunu darbu. Jaunu darbavietu mēneša laikā būtu nepieciešams atrast 40% Igaunijā un 32% Lietuvā strādājošo, kamēr Latvijā šis rādītājs sasniedz 50%.
Aptauju veica Alma Career Latvia (CV.lv) – personāla atlases partneris ar plašu pieredzi un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Aptauja norisinājās 2026. gada septembrī, un tajā piedalījās 1005 darba ņēmēji no Latvijas. Salīdzinājumam aptauja tajā pašā periodā tika veikta arī Igaunijā (CV.ee), kur piedalījās 1635 respondenti, un Lietuvā (CVonline.lt), kur piedalījās 3138 respondenti.
