Atvaļinājums tradicionāli tiek uztverts kā laiks pilnīgai atpūtai un atslēgšanās no darba. Taču līdz ar attālinātā darba izplatību, ir cilvēki, kas izvēlas citu pieeju – daļu darba pienākumu veikt no vietas, kur vienlaikus iespējams baudīt arī atpūtu. Šo tendenci dēvē par workation (workcation) – vārdu salikumu no angļu valodas work (darbs) un vacation (atvaļinājums). Lai gan latviešu valodā šim terminam vēl nav oficiāla tulkojuma, par piemērotu jaunvārdu varētu kļūt darbatvaļinājums, kas labi raksturo abu šo terminu apvienošanu. 🙂
Kas ir workation un kāpēc tas kļūst arvien populārāks?
Workation ir vārdu work (darbs) un vacation (atvaļinājums) apvienojums, kas raksturo situāciju, kad cilvēks uz laiku maina savu darba vidi un strādā no ceļojuma galamērķa, vasarnīcas vai citas vietas ārpus ierastā biroja vai mājām. Atšķirībā no klasiskā atvaļinājuma, darba pienākumi šajā laikā netiek pilnībā pārtraukti, jo darbs un atpūta tiek apvienoti.
Šī tendence īpašu popularitāti ieguva pēc Covid-19 pandēmijas, kad attālinātais un hibrīddarbs kļuva par ikdienu miljoniem darbinieku. Lai gan pilnībā attālinātas darba vietas kļūst retākas, hibrīddarbs joprojām ir visizplatītākais darba modelis Eiropā – 44% darbinieku, kuru darbu iespējams veikt attālināti, strādā hibrīdrežīmā, un 74% vēlētos vismaz daļu laika strādāt no mājām vai citas vietas¹.
Līdz ar to arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju uz dažām dienām vai pat nedēļām pārcelt savu darba vietu uz citu pilsētu vai valsti. Daļai tas ļauj pagarināt ceļojumu, savukārt citiem uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru vai vienkārši nomainīt ikdienas vidi. Workation nav tikai modes tendence – tas ir viens no veidiem, kā elastīgais darbs turpina mainīt priekšstatu par to, kur un kā iespējams strādāt.
Workation priekšrocības
Viena no lielākajām workation priekšrocībām ir iespēja uz laiku nomainīt ierasto darba vidi. Strādājot no vietas, kas saistās ar atpūtu (piemēram, pie jūras, kalnos vai citā pilsētā), daudzi izjūt lielāku motivāciju un enerģiju ikdienas uzdevumu veikšanai. Jauna vide var palīdzēt izrauties no rutīnas, veicināt radošāku domāšanu un sniegt svaigu skatījumu uz darba procesiem.
Workation nodrošina arī lielāku elastību. Piemēram, iespējams pagarināt nedēļas nogales ceļojumu vai pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni, neizmantojot papildu atvaļinājuma dienas.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka darba pienākumi nepazūd arī tad, ja skats pa logu ir uz jūru vai kalniem. Tāpēc workation vislabāk izdodas tad, ja ir skaidri nodalīts darba un atpūtas laiks. Šādā gadījumā iespējams iegūt abus – gan kvalitatīvi paveikt darbu, gan pēc darba dienas pilnvērtīgi izbaudītu atpūtu.
Vai darbatvaļinājums vienmēr ir laba ideja?
Lai gan workation piedāvā lielāku elastību un iespēju mainīt darba vidi, tam ir arī savi izaicinājumi. Lielākais no tiem ir robežu izzušana starp darbu un atpūtu. Ja no rīta notiek sapulces, bet pēcpusdienā dodies apskatīt pilsētu vai atpūsties pludmalē, var rasties sajūta, ka neesi pilnvērtīgi ne strādājis, ne atpūties.
Pētījumi rāda, ka tieši spēja psiholoģiski atslēgties no darba ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas palīdz atjaunot enerģiju un mazināt izdegšanas risku. Savukārt cilvēkiem, kuri arī atvaļinājuma laikā turpina regulāri strādāt, šis atjaunošanās process ir ievērojami apgrūtinātāks².
No praktiskā viedokļa workation var radīt arī citus izaicinājumus: laika joslu atšķirības, nestabils interneta savienojums, datu drošības riski vai grūtības saskaņot darbu ar ceļabiedru plāniem. Tāpēc, ja izvēlies apvienot darbu ar ceļošanu, ir svarīgi iepriekš vienoties ar darba devēju, skaidri noteikt darba laiku un atvēlēt arī dienas, kurās no darba iespējams pilnībā atslēgties. Tieši šāds līdzsvars ļauj izmantot workation priekšrocības, nezaudējot galveno atvaļinājuma mērķi – kvalitatīvu atpūtu.
Workation nav atvaļinājums
Lai gan workation var būt lielisks veids, kā apvienot darbu ar ceļošanu un mainīt ikdienas vidi, tas neaizstāj pilnvērtīgu atvaļinājumu. Ja darba pienākumi turpinās arī atrodoties citā galamērķī, smadzenes joprojām paliek “darba režīmā”. Tas nozīmē, ka atjaunošanās var nebūt tik pilnvērtīga kā laikā, kad no darba iespējams pilnībā atslēgties.
Tieši tāpēc workation vislabāk uztvert kā elastīgu darba organizēšanas veidu, nevis atvaļinājuma aizstājēju. Lai tas sniegtu ieguvumus, svarīgi skaidri nodalīt darba un atpūtas laiku. Tas nozīmē – nepagarināt darba dienu un regulāri ieplānot arī atvaļinājumu, kurā nav ne e-pastu, ne sapulču, ne darba pienākumu. Pat ja workation ļauj strādāt produktīvi un vienlaikus baudīt jaunu vidi, tad pilnvērtīgs atvaļinājums joprojām ir nepieciešams, lai patiesi atgūtu spēkus un atgrieztos darbā ar jaunu enerģiju.
¹ https://www.euronews.com/my-europe/2025/02/18/hybrid-work-these-are-europes-most-and-least-flexible-countries
² https://journals.aom.org/doi/10.5465/AMBPP.2021.11243abstract?
