Mūsdienu darba vidē arvien lielāku nozīmi iegūst iekļaujošas un daudzveidīgas komandas veidošana – tāda vide, kurā ikviens darbinieks jūtas novērtēts, sadzirdēts un var strādāt atbilstoši savām spējām neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, veselības stāvokļa vai citām īpašībām.
To, ka darba ņēmējiem šie jautājumi kļūst arvien aktuālāki, liecina arī profesionālo pakalpojumu un konsultāciju uzņēmuma PwC Latvijā un interneta personāla atlases uzņēmuma Baltijā Alma Career (iepriekš CV-Online) veiktās aptaujas “Baltijas cilvēkkapitāls un darba vide” rezultāti.
Ko sagaida darba ņēmēji?
Aptaujātie darba ņēmēji Baltijā atzīst, ka iekļaujoša darba vide ir ļoti nozīmīgs un svarīgs faktors, izvēloties darba devēju. Latvijā šo kā būtisku faktoru izceļ 86%, Lietuvā 97%, savukārt Igaunijā 98% aptaujāto respondentu. Tai pat laikā Latvijā pilnībā iekļauti un novērtēti savā pašreizējā darbavietā jūtas vien 29% aptaujāto, kamēr 43% jūtas daļēji iekļauti un novērtēti, bet piektā daļa drīzāk tādi nejūtas.
Aptaujas dati arī atklāj, ka Latvijā 87% aptaujāto darba ņēmēju ir svarīga vai ļoti svarīga darba devēja interese un spēja piesaistīt darbiniekus ar dažādām prasmēm un pieredzi.
Analizējot datus, tika noskaidrots, ka ievērojama daļa respondentu visās trijās valstīs (Lietuvā 54%, Igaunijā 57%, Latvijā 42%) ir apsvērusi iespēju mainīt darbavietu taisnīgas izaugsmes iespēju trūkuma un nepietiekami iekļaujošas darba vides dēļ. Savukārt kā galvenie motivatori, lai paliktu esošajā darbavietā, aptaujāto Latvijas darba ņēmēju ieskatā ir konkurētspējīgs atalgojums (14%), interesants un jēgpilns darba saturs (13%), draudzīgs kolektīvs (13%), sociālās garantijas (13%) un atbalstošs vadītājs (13%).
Vieta izaugsmei
Vairāk nekā piektdaļa (21%) aptaujāto Latvijas darba ņēmēju nav novērojuši tendenci, ka darba devēji dotu priekšroku noteiktiem kandidātu tipiem, bet gan uzskata, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas. Tai pat laikā 29% respondentu atzinuši, ka, viņuprāt, darba devēji tomēr dod priekšroku jaunāka gada gājuma personām, kam seko savas tautības pārstāvji (13%) un konkrētu augstskolu absolventi (11%).
Arī atalgojuma stāvoklis Baltijas valstīs rada jautājumus par taisnīgumu, jo aptuveni puse respondentu visās trijās Baltijas valstīs uzskata, ka atalgojums viņu uzņēmumā ir tikai daļēji taisnīgs un balstīts prasmēs un pieredzē (Latvijā 50%, Lietuvā 58%, Igaunijā 45%). Kā arī ievērojams īpatsvars respondentu uzskata, ka atalgojums nav taisnīgs (22%–35%).
Analizējot datus, var secināt, ka atšķiras arī darbinieku priekšstati par konfliktu un diskriminācijas pārvaldību Baltijā. Latvijā 28% respondentu uzskata, ka šie jautājumi tiek pārvaldīti tikai “daļēji efektīvi”, 20% uzskata, ka pārvaldība ir “drīzāk neefektīva”, bet 11% uzskata, ka tā ir “pavisam neefektīva”, tādējādi šo jautājumu kā kritisku vērtē 31% aptaujāto. Lietuvā savukārt to kā drīzāk vai pavisam neefektīvu vērtē 23% respondentu. Viskritiskākais viedoklis šajā jautājumā ir Igaunijā, kur 40% aptaujāto pauduši, ka konfliktu un diskriminācijas pārvaldība viņu darbavietā ir drīzāk vai pavisam neefektīva.
Iegūtie dati norāda uz to, ka uzņēmumos ir potenciāls lielākai darbinieku iekļautības un vērtības sajūtas radīšanai. Darba ņēmējiem, saskaroties ar nevienlīdzību vai diskrimināciju, ir svarīgi neklusēt – jāizmanto pieejamie iekšējie vai ārējie mehānismi, piemēram, personāla nodaļa, uzticības personas vai darba inspekcija. Tāpat ir vērts aktīvi iesaistīties darba vides uzlabošanā, piedaloties iniciatīvās un paust savu viedokli, lai veidotu atklātu un iekļaujošu darba kultūru.
