Mūsdienu darba vide bieži tiek saistīta ar nepārtrauktu steigu, pilniem kalendāriem un vēlmi paveikt pēc iespējas vairāk iespējami īsākā laikā. Taču arvien biežāk tiek runāts par pretēju pieeju – slow working jeb lēnāku, apzinātāku darbu. Vai šī ir tikai kārtējā darba tirgus tendence, vai arī pieeja, kas patiešām var palīdzēt strādāt efektīvāk un vienlaikus rūpēties par savu labsajūtu?
Kas ir slow working jeb lēnā strādāšana?
Jaunākais Eurofound pētījums1¹ par darba apstākļiem Eiropā liecina, ka augsts darba temps daudziem joprojām ir ikdiena, jo 36% darbinieku norāda, ka gandrīz visu darba laiku strādā ļoti intensīvā tempā, bet 45% atzīst, ka lielāko daļu laika jāstrādā stingru termiņu apstākļos.
Tas apliecina, ka steiga joprojām ir raksturīga mūsdienu darba videi un tieši šādu izaicinājumu dēļ arvien biežāk tiek runāts par slow working – pieeju, kas mudina strādāt apzinātāk, nevis vienkārši ātrāk.
Slow working jeb lēnāka, apzinātāka strādāšana ir pieeja, kas mudina koncentrēties uz darba kvalitāti, nevis nepārtrauktu steigu un aizņemtību. Tās mērķis nav strādāt mazāk vai lēnāk, bet gan strādāt gudrāk – veltīt laiku domāšanai, koncentrēties uz vienu uzdevumu vienlaikus un ieplānot arī atjaunošanās brīžus. Mūsdienās slow working tiek definēts kā darba organizēšanas veids, kas līdzsvaro darbinieka individuālo darba ritmu ar organizācijas mērķiem, vienlaikus veicinot gan produktivitāti, gan ilgtermiņa labsajūtu.
Šī ideja sakņojas plašākā slow movement jeb “lēnās kustības” filozofijā, kas aizsākās Itālijā 1986. gadā ar slow food kustību. Tā radās kā protests pret “ātrās dzīves” kultūru un laika gaitā paplašinājās arī citās jomās, tostarp izglītībā, ceļošanā un darba vidē. Tieši no šīs filozofijas vēlāk attīstījās arī slow working koncepts.
Kāpēc par slow working runā arvien vairāk?
Darbā biežie e-pasti, sapulces un nepārtrauktie paziņojumi liek pārslēgt uzmanību desmitiem reižu dienā. Lai gan multitaskings bieži tiek uztverts kā produktivitātes pazīme, pētījumi² rāda pretējo. Bieža uzmanības pārslēgšana rada lielāku kognitīvo slodzi, mentālo nogurumu, paaugstinātu stresa līmeni un samazina spēju ilgstoši koncentrēties uz vienu uzdevumu.
Nepārtraukts multitaskings un uzmanības dalīšana var palielināt trauksmi, hronisku stresu un pat depresijas risku. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk uzņēmumu un darbinieku sāk pārvērtēt priekšstatu, ka aizņemtība vienmēr nozīmē produktivitāti.
Vienlaikus mainās arī priekšstats par to, ko nozīmē būt efektīvam darbiniekam. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta nevis nostrādāto stundu skaitam vai spējai nepārtraukti būt pieejamam, bet gan darba kvalitātei, spējai koncentrēties un ilgtermiņā saglabāt augstu sniegumu. Tieši šajā kontekstā popularitāti iegūst slow working – pieeja, kas mudina strādāt apzinātāk, plānot darba dienu atbilstoši savam enerģijas līmenim un samazināt nevajadzīgus traucēkļus.
Interesi par šo pieeju veicinājusi arī attālinātā un hibrīddarba izplatība. Darbiniekiem ir lielāka brīvība organizēt savu darba dienu, taču vienlaikus pieaug arī risks strādāt ilgāk, biežāk pārslēgt uzmanību un nespēt skaidri nodalīt darbu no privātās dzīves.
Kā slow working izskatās kdienā?
Praksē slow working nozīmē apzināti organizēt savu darba dienu – koncentrēties uz vienu uzdevumu vienlaikus, ieplānot laiku darbam bez traucējumiem/uzmanības novēršanas, samazināt nevajadzīgu sapulču skaitu un regulāri ieplānot īsas atpūtas pauzes. Tāpat svarīgi ir noteikt prioritātes, nevis censties vienlaikus izdarīt visu.
Tomēr šī pieeja ne vienmēr ir pilnībā piemērojama visās profesijās. Piemēram, veselības aprūpē, neatliekamās palīdzības dienestos, klientu apkalpošanā, loģistikā, ražošanā vai citās nozarēs, kur darbs ir cieši saistīts ar klientu plūsmu, ārkārtas situācijām vai nepārtrauktu procesu nodrošināšanu, darba tempu bieži nosaka ārējie apstākļi. Tomēr arī šajās profesijās iespējams izmantot atsevišķus slow working principus.
Kā ieviest slow working savā darba dienā?
Lēnā strādāšana nav jāievieš uzreiz un pilnībā. Bieži vien pietiek ar dažām nelielām izmaiņām ikdienas paradumos. Piemēram, ieplāno vienu vai divas fokusa stundas, kuru laikā izslēdz paziņojumus un koncentrējies tikai vienam uzdevumam. Necenties atbildēt uz katru e-pastu vai ziņu uzreiz, jo efektīvāk ir tam atvēlēt konkrētus laikus dienas laikā.
Tāpat palīdz dienas sākumā noteikt trīs svarīgākos uzdevumus, ieplānot regulāras īsas pauzes un censties darba dienu pabeigt paredzētajā laikā. Šādi ieradumi ne tikai palīdz labāk koncentrēties un paveikt svarīgāko, bet arī samazina sajūtu, ka darba diena paiet nepārtrauktā steigā. Galvenais slow working princips ir vienkāršs – strādāt apzinātāk, nevis vienkārši ātrāk.
² Silvestre, M. J., Gonçalves, S. P., & Velez, M. J. (2024). Slow Work: The Mainstream Concept. Social Sciences, 13(3), 178. https://doi.org/10.3390/socsci13030178
