Nereti uzņēmumos informācijas netrūkst, taču pietrūkst tieši skaidrības. Darbinieki saņem ziņas, piedalās sapulcēs un lasa iekšējos paziņojumus, taču tas vēl nenozīmē, ka viņiem ir saprotams, kāpēc lēmumi tiek pieņemti un kā tie ietekmēs viņu ikdienu. Tieši tur, kur “mēs paziņojām” nesakrīt ar “cilvēki patiešām saprata”, visbiežāk sāk veidoties neuzticēšanās.
Kur beidzas informācijas nodošana un sākas skaidrība
Uzticība savam darba devējam parasti nepazūd vienas nepatīkamas ziņas dēļ. Tā biežāk mazinās pakāpeniski – brīžos, kad pieņemtie lēmumi netiek līdz galam izskaidroti, piedāvātie formulējumi ir pārāk vispārīgi vai darbiniekiem pašiem jāizdomā, ko īsti patiesībā nozīmē vadības teiktais. Šādu iemeslu dēļ rodas pieņēmumi, baumas un sajūta, ka svarīgākais īstenībā paliek nepateikts.
Tas var izpausties dažādās jomās. Vienā uzņēmumā spriedze rodas saistībā ar pārmaiņām komandā, citā – darba slodzi vai attīstības iespējām. Vēl citur neskaidrība parādās karjeras jautājumos, kad darbiniekiem nav saprotams, kādas profesionālās izaugsmes iespējas viņam ir pieejamas. Arī skaidrība attiecībā uz atalgojuma politiku bieži vien ietekmē uzticēšanos.
Kur skaidra komunikācija ir vissvarīgākā
Ne visās jomās neskaidra komunikācija ir vienlīdz kaitīga. Vislielāko spriedzi tā rada tur, kur darbiniekiem ir svarīgi saprast principus un iemeslus dažādiem lēmumiem, nevis tikai gala rezultātu.
Pārmaiņu laikā cilvēki vēlas ne tikai dzirdēt, kas notiks, bet saprast, kāpēc tas notiek un kā tas ietekmēs tieši viņus. Karjeras attīstības sarunās ar solījumu, ka “nākotnē var sagaidīt karjeras izaugsmes iespējas”, vairs nepietiek – vajadzīgs skaidrs plāns. Darba slodzes un prioritāšu jautājumos neskaidrība ātri pārvēršas nogurumā, jo darbinieks nezina, uz ko ir svarīgi koncentrēt savu uzmanību. Un atalgojuma un novērtējuma jautājumos vispārīgas frāzes par uzņēmuma politiku vai budžetu reti rada uzticēšanos, ja nav skaidrs, pēc kādiem principiem tiek pieņemti lēmumi.
Kāpēc ar “atvērtu komunikāciju” vien nepietiek
Daudzi uzņēmumi uzskata, ka komunikācija ir atklāta, ja darbiniekiem ir iespēja uzdot jautājumus. Tas noteikti ir svarīgi, bet ar to vien nepietiek. Skaidra komunikācija nozīmē, ka darbiniekiem nav jāmin, ko īsti nozīmē vadības vēstījums. Tā nozīmē runāt konkrēti, skaidrot ne tikai kas gaidāms, bet arī kāpēc, un neatstāt būtiskas tēmas pusvārdā.
Te īpaši svarīga ir arī tiešo vadītāju loma. Darbinieki bieži dažādus jaunumus vislabāk uztver no sava vadītāja, nevis caur iekšējās komunikācijas kanāliem. Ja vadītājs nemāk skaidri izrunāt lēmumus savā komandā, pat labi sagatavots uzņēmuma kopējais vēstījums zaudē savu spēku.
Uzticēšanos stiprina nevis liels informācijas apjoms, bet saprotamāka valoda
Praksē vislabāk strādā nevis “vairāk komunikācijas”, bet skaidrāka komunikācija. Tas nozīmē ne tikai paziņot lēmumu, bet arī iemeslus, kāpēc tas ir pieņemts; runāt konkrēti, nevis vispārīgi; un nelikt darbiniekiem pašiem tulkot, ko vadība ar to īsti domājusi. Jo mazāk cilvēkiem ir jāmin, jo vairāk viņi spēj uzticēties.
Skaidra komunikācija nav tikai labā prakse iekšējā komunikācijā. Tā ietekmē to, vai darbinieki uzņēmumam uzticas, saprot savu lomu un redz jēgu turpināt savu darbu tajā. Un tieši tāpēc tā nav “nice to have”, bet viena pamatlietām, kas veido uzticamu un stabilu darba vidi.
