Arvien vairāk cilvēku atvaļinājuma laikā ne tikai atpūšas, bet izvēlas veikt arī papildu darbu. Dažiem tas ir veids, kā nopelnīt vairāk, citiem – iespēja pievērsties personīgiem projektiem, hobijiem vai jaunu prasmju apguvei.
CV.lv veiktās aptaujas dati* rāda, ka katrs ceturtais jeb 25% darbinieku Latvijā atvaļinājuma laikā veic kādu papildu darbu. Tas liecina, ka robeža starp atpūtu un darbu kļūst arvien elastīgāka, un atvaļinājuma laiks tiek izmantots dažādiem mērķiem.
Kāpēc cilvēki strādā arī sava atvaļinājuma laikā?
Bieži vien tiek pieņemts, ka darbs atvaļinājuma laikā ir saistīts tikai ar finansiālām vajadzībām. Aptaujas rezultāti to arī apstiprina – 39% aptaujāto, kuri atvaļinājuma laikā strādā papildus savam pamatdarbam, minējuši, ka papildu ienākumi ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc viņi to dara.
Tomēr motivācija ne vienmēr ir saistīta ar naudu. 13% respondentu šo laiku izmanto sava biznesa vai personīgo projektu attīstīšanai, bet 12% pievēršas jaunu prasmju apguvei vai ideju attīstīšanai. Savukārt 11% atzīst, ka papildu darbs ir saistīts ar hobiju un sniedz gandarījumu. Tikpat daudzi norāda, ka atvaļinājums ir brīdis, kad beidzot var pievērsties iecerēm, kurām ikdienā nepietiek laika.
Tas parāda, ka darbs atvaļinājuma laikā ne vienmēr tiek uztverts kā pienākums. Daļai cilvēku tas ir veids, kā attīstīt projektus un pievērsties citām savā interesēm, kas ikdienas darba ritmā paliek otrajā plānā.
Papildu ienākumi joprojām ir svarīgs faktors
Lai gan motivācija ir dažāda, finansiālais aspekts joprojām spēlē nozīmīgu lomu.
24% no tiem, kuri atvaļinājuma laikā strādā papildus, prognozē nopelnīt vairāk nekā 500 eiro. Vēl 15% plāno gūt no 300 līdz 500 eiro lielus papildu ienākumus, savukārt 21% paredz nopelnīt no 100 līdz 300 eiro.
Šie dati liecina, ka daļai strādājošo atvaļinājums kļūst par iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju vai īstenot ieceres, kurām nepieciešami papildu līdzekļi.
Kā finanses ietekmē atvaļinājuma plānus?
Finansiālie apsvērumi ietekmē ne tikai lēmumu strādāt atvaļinājuma laikā, bet arī pašas atpūtas plānošanu.
30% Latvijas darbinieku atzīst, ka šogad viņu atvaļinājuma budžets ir mazāks nekā pērn. Tikmēr 17% norāda, ka atpūtai var atvēlēt vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā, bet 38% aptaujāto budžets ir saglabājies nemainīgs.
Tas nozīmē, ka daļai cilvēku nākas rūpīgāk izvērtēt, kā izmantot atvaļinājumam paredzētos līdzekļus un kādas atpūtas iespējas viņi var atļauties.
Kas traucē ideālai atpūtai?
Runājot par šķēršļiem, kas traucē pilnvērtīgai atpūtai, visbiežāk tiek minētas šīs pašas finansiālās iespējas.
36% aptaujāto norāda, ka viņu sapņu atvaļinājumu ierobežo pieejamais budžets. Savukārt 33% par galveno šķērsli uzskata darba pienākumus vai darba devēja noteiktos ierobežojumus.
Tas parāda, ka pilnvērtīgai atpūtai nepieciešami ne pietiekami finanšu resursi, bet arī iespēja uz noteiktu laiku “atslēgties” no darba pienākumiem.
“Darbs atvaļinājuma laikā ne vienmēr nozīmē, ka cilvēki nevēlas vai nespēj atpūsties. Aptaujas rezultāti rāda, ka iemesli ir ļoti dažādi. Daļa vēlas gūt papildu ienākumus, bet citi izmanto brīvo laiku, lai attīstītu savu biznesu, īstenotu personīgos projektus vai pilnveidotu prasmes. Savukārt dažiem papildu darbs ir saistīts ar hobiju un sniedz gandarījumu,” norāda CV-Online Recruitment Baltijas atlases vadītāja Linda Gribuste.
Aptauju veica Alma Career Latvia (CV.lv) – personāla atlases partneris ar plašu pieredzi un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Aptauja norisinājās 2026. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1 411 darba ņēmēji no Latvijas.
