3 min lasīšana

Vai atvaļinājumā darbiniekiem patiešām izdodas “atslēgties” no darba?


Vai atvaļinājumā darbiniekiem patiešām izdodas “atslēgties” no darba?

Atvaļinājumam vajadzētu būt laikam, kad ikvienam ir iespēja atpūsties, atjaunot enerģiju un uz brīdi atstāt darba jautājumus otrajā plānā. Tomēr daudziem strādājošajiem realitāte tomēr ir citādāka.

Mūsu veiktās aptaujas* dati liecina, ka tikai 25% aptaujāto atvaļinājuma laikā spēj pilnībā norobežoties no darba. Tas nozīmē, ka trīs no četriem darbiniekiem arī savas atpūtas laikā turpina domāt par darbu vai iesaistīties ar to saistītu jautājumu risināšanā.

Darbs seko līdzi arī atvaļinājuma laikā

Gandrīz puse jeb 49% respondentu atzīst, ka atvaļinājuma laikā par darbu iedomājas vismaz dažas reizes nedēļā, savukārt 33% nepieciešamības gadījumā atbild uz darba e-pastiem vai telefona zvaniem.

Bieži tiek pieņemts, ka šāda situācija saistīta ar pašu darbinieku vēlmi kontrolēt procesus vai nespēju atrauties no darba pienākumiem. Taču aptaujas dati tomēr rāda ko citu.

Vai uzņēmumos ir skaidri noteikumi attiecībā uz darbinieku pieejamību?

Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto norāda, ka izjūt tiešu spiedienu būt sasniedzamiem arī atvaļinājuma laikā, jo to no viņiem sagaida darba devējs vai kolēģi. Tajā pašā laikā tikai 19% uzņēmumu ir skaidri definēti noteikumi par darbinieku pieejamību atvaļinājuma laikā. Vēl 35% gadījumu šī kārtība balstās uz neformālu vienošanos, bet 33% aptaujāto norāda, ka nekādu skaidru noteikumu uzņēmumā nav.

Tas liecina, ka pilnvērtīga atpūta bieži vien nav atkarīga tikai no paša darbinieka vēlmes “atslēgties” no darba. Būtiska nozīme ir arī tam, kā uzņēmumā tiek organizēta darbu nodošana un kādi ir pieņemtie sadarbības principi.

Kas palīdz patiesi “atslēgties” no darba?

Aptaujas rezultāti apliecina, ka nedomāt par darba lietām visvairāk palīdz skaidri noteikts aizvietotājs un pārdomāta pienākumu nodošana pirms došanās atvaļinājumā. To kā svarīgāko priekšnoteikumu minējuši 29% respondentu. Gandrīz tikpat liela nozīme ir paša darbinieka ieradumiem un apņēmībai norobežoties no darba (28%), kā arī darba kultūrai, kurā netiek sagaidīts, ka darbinieks būs sasniedzams jebkurā laikā (26%). Vienlaikus 8% aptaujāto atzīst, ka nekas viņiem nepalīdzētu pilnībā pārstāt domāt par darbu. Pat atrodoties atvaļinājumā, viņi tik un tā turpinātu sekot līdzi darba notikumiem.

Interesanti, ka problēmas pamatā nav vainas sajūta par atrašanos prom no darba. 90% aptaujāto norāda, ka nejūtas vainīgi, ja atvaļinājuma laikā pilnībā norobežojas no darba jautājumiem. Tas liecina, ka galvenie iemesli drīzāk meklējami organizatoriskajos procesos, nevis darbinieku attieksmē.

“Spēja patiesi atslēgties no darba nav atkarīga tikai no paša darbinieka. To veido visa sistēma – skaidri noteikts aizvietotājs, savlaicīgi saskaņotas vienošanās un darba kultūra, kurā nepastāv pieņēmums, ka darbiniekam jābūt sasniedzamam visu laiku. Ja kaut viens no šiem elementiem iztrūkst, atvaļinājums bieži vien nav pilnvērtīgs, pat ja cilvēks patiesi vēlas atpūsties,” norāda CV-Online Recruitment Baltijas atlases vadītāja Linda Gribuste.

 

*Aptauju veica Alma Career Latvia (CV.lv) – personāla atlases partneris ar plašu pieredzi un daudzveidīgu pakalpojumu klāstu gan darba devējiem, gan darba meklētājiem. Aptauja norisinājās 2026. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1 411 darba ņēmēji no Latvijas.


, ,

Karjeras padomi tavā e-pastā

Viens e-pasts nedēļā ar jauniem rakstiem, algu datiem un daudz ko citu.

Līdzīgi raksti