Dažādība komandā bieži tiek uztverta kā izaicinājums, ko nepieciešams līdzsvarot, pielāgot vai pat vadīt. Taču praksē tieši darbinieku atšķirīgie darba stili, domāšanas veidi un pieejas var kļūt par vienu no lielākajiem komandas ieguvumiem. Vieni cilvēki ātri iesaistās diskusijās, labprāt ģenerē idejas un virza sarunas, savukārt citi vispirms izvērtē, analizē un izvēlas runāt tad, kad visu ir rūpīgi pārdomājuši. Šīs atšķirības nav šķērslis – pareizi izmantotas, tās stiprina komandas sadarbību un rezultātus.
Atšķirīgi darba stili nenozīmē sarežģītāku sadarbību
No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka visvieglāk ir strādāt komandā, kur visi domā līdzīgi. Komunikācija rit ātri, lēmumi tiek pieņemti bez gariem paskaidrojumiem vai diskusijām, un šķiet, ka visi ir “uz viena viļņa”. Tomēr tas ne vienmēr palīdz sasniegt labāko rezultātu.
Ja komandā dominē tikai viens darba stils, bieži vien pietrūkst līdzsvara. Ja visi ir orientēti uz ideju ģenerēšanu un ātru rezultātu, beigu beigās var ciest darba kvalitāte. Savukārt, ja visi ilgstoši analizē un vērtē, var pietrūkt virzības un drosmes rīkoties. Dažādi darbinieki ar atšķirīgām pieejām palīdz šos aspektus līdzsvarot – vieni ienes enerģiju, citi iedziļināšanos detaļās; vieni palīdz virzīties uz priekšu, citi pasargā no sasteigtiem lēmumiem.
Ko komandai dod dažādas pieejas darbam
Šīs atšķirības darbinieku vidū vislabāk redzamas ikdienas situācijās. Sapulcēs vieni daži uzreiz piedāvā idejas un palīdz virzīt sarunu uz priekšu, kamēr citi pamana nianses, riskus un detaļas, par kurām citi, iespējams, nav pat iedomājušies. Kopīgos projektos vieni labāk jūtas dinamiskā vidē un labprāt aktīvi piedalās diskusijās, bet citi sniedz vislielāko pienesumu brīžos, kad nepieciešama koncentrēšanās, strukturēta pieeja un situācijas analīze.
Tieši šī daudzveidība komandai var dot daudz vairāk nekā vienveidība. Ja dažādi darba stili tiek uztverti kā savstarpēji papildinoši, nevis konkurējoši, komanda ir pilnvērtīga – gan radoša, gan pārdomāta, gan ātra, gan kvalitatīva. Tas uzlabo ne tikai ātrumu, kā tiek sasniegts rezultāts, bet arī darba kvalitāti.
Kur visbiežāk pazūd šo atšķirību vērtība
Problēma parasti nav atšķirībās pašās par sevi, bet tajā, kā tās tiek uztvertas. Bieži vairāk tiek pamanīti tie darbinieki, kuri runā skaļāk, aktīvāk iesaistās sapulcēs vai biežāk publiski pauž viedokli. Tikmēr klusāki kolēģi var palikt fonā, pat ja viņu ieguldījums ir ļoti būtisks.
Šādā situācijā daļa komandas tiek novērtēta nevis pēc pienesuma, bet pēc redzamības. Un tieši tur atšķirību vērtība sāk zust. Netiek izmantots viss komandas iespējamais potenciāls, jo lielāka vērība tiek pievērsta vienam darbinieku tipam, kamēr citi īsti nemaz nenonāk uzmanības centrā.
Kā dažādus darba stilus izmantot komandas labā
Lai šīs atšķirības patiešām kļūtu par priekšrocību, svarīgi nav mēģināt visus pielāgot vienam modelim, bet gan veidot vidi, kurā dažādi cilvēki var dot pienesumu katrs savā veidā. Bieži tas sākas ar it kā nelielām lietām. Piemēram, sapulcēs var atvēlēt vietu ne tikai spontānai diskusijai, bet arī iespējai savu viedokli paust vēlāk, pēc nelielas apdomāšanās. Atgriezenisko saiti var sniegt tā, lai to vienlīdz labi uztvertu dažādi cilvēki. Projektos var apzināti līdzsvarot lomas – vieniem uzticot ideju virzīšanu, citiem struktūras vai risku pārskatīšanu.
Tikpat svarīgi ir apzināti pamanīt tos darbiniekus, kuri nav skaļākie komandā. Ja uzņēmums novērtē tikai redzamo aktivitāti, tas riskē neizmantot lielu daļu no komandas potenciāla. Savukārt, ja tiek novērtēts arī klusāks, bet kvalitatīvs pienesums, šī daudzveidība kļūst par reālu ieguvumu.
Kad atšķirības kļūst par īstu priekšrocību
Atšķirīgas pieejas darbam pašas par sevi vēl negarantē labāku rezultātu. Tās kļūst vērtīgas brīdī, kad darba devējs tās prot ieraudzīt, novērtēt un izmantot. Nevis mēģinot izlīdzināt atšķirības, bet veidojot vidi, kurā tās papildina cita citu.
Tieši šādās komandās parasti ir lielāka savstarpējā uzticēšanās un labāka sadarbība. Jo darbiniekiem nav jātērē enerģija, cenšoties iekļauties vienā dominējošā modelī – viņi var strādāt tā, kā ir ērti viņiem, un lai komandas kopējais rezultāts no tā tikai iegūtu. Galu galā dažādība komandā nav šķērslis, kas jāpārvar. Tā ir resurss, kuru ir jāprot izmantot.
