Darba tirgus dinamika un darbinieku gaidas rada arvien lielāku spiedienu uzņēmumiem pārskatīt savas personāla vadības pieejas. Iekļaujošas un daudzveidīgas darba vides veidošana vairs nav tikai sociāli atbildīga izvēle – tā drīzāk kļūst par nepieciešamību, kas spēj ietekmēt darbinieku lojalitāti, produktivitāti, uzņēmuma reputāciju un ilgtspējīgu attīstību.
Par tēmas aktuālitāti liecina arī interneta personāla atlases uzņēmuma Baltijā “Alma Career” un profesionālo pakalpojumu un konsultāciju uzņēmuma “PwC Latvija” veiktās aptaujas rezultāti. Dati rāda – starp darba devēju nodomiem, kā arī stratēģisko gatavību un darbinieku reālo pieredzi joprojām pastāv būtiska plaisa.
Stratēģiska pieeja cilvēkkapitālam joprojām reti sastopama
Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu atzīst cilvēkkapitāla nozīmi izaugsmē, taču realitātē trūkst skaidras stratēģijas šo jautājumu risināšanā. Tikai 19% darba devēju Latvijā apstiprina, ka viņu uzņēmumā ir izstrādāta stratēģija cilvēkkapitāla jautājumu risināšanai. Lietuvā šis rādītājs ir vēl nedaudz zemāks (15%), kamēr Igaunijā šis rādītājs sasniedz 31%. Tajā pašā laikā vairāk nekā 40% darba devēju visā Baltijā (Latvija 47%, Lietuva 48% un Igaunija 41%) atklāj, ka viņiem šādas stratēģijas nav, un problēmas tiek risinātas reaktīvi, nevis caur sistemātisku, ilgtermiņa pieeju.
Darbinieku prasmju attīstība. Kādas ir atšķirības Baltijas valstīs?
Līdzīga tendence atspoguļojas arī darbinieku kompetenču un prasmju attīstību metodēs. Lai sagatavotos nākotnes darba tirgus prasībām, Latvijā dominē standartizētas apmācības – gan darbiniekiem (16%), gan vadītājiem (12%), un noteiktu funkciju automatizēšana (11%). Savukārt Lietuvas darba devēji visbiežāk izvēlas procesu automatizāciju (17%), kā galveno risinājumu kompetenču attīstībai. Igaunijā uzņēmumi lielāku uzsvaru liek uz iekļaujošas un izaugsmi veicinošas darba vides izveidi (11%) un jaunu speciālistu piesaisti ar nepieciešamajām prasmēm (11%).
Uzņēmumi dažādības jautājumus risina soli pa solim
Lai gan vairāk nekā 70% darba devēju katrā no Baltijas valstīm atzīst iekļaujošas vides nozīmi talantu piesaistē un noturēšanā, praksē vairāk nekā trešdaļa uzņēmumu joprojām atrodas sākotnējā attīstības posmā un tikai pakāpeniski risina dažādības jautājumus.
Kā galvenos šī brīža risinājumus dažādības un iekļaušanas veicināšanai, uzņēmumi Latvijā min HR un dažādības komandu atbalstu (15%), ziņošanas mehānismus un regulāras apmācības (13%). Savukārt Lietuvā papildus apmācībām (15%) tiek uzsvērta mediācija (14%), bet Igaunijā dominē gan konfliktu risināšanas stratēģijas (16%), gan mentorings un koučings (15%).
Iekļaujošas vides trūkums ietekmē darba ņēmēju izvēli
Darba ņēmēji Baltijas valstīs skaidri norāda, ka iekļaujoša darba vide ir būtisks faktors darba devēja izvēlē– to uzsver 86% aptaujāto Latvijā, 97% Lietuvā un 98% Igaunijā. Tomēr, neraugoties uz šo, realitāte būtiski atšķiras – tikai aptuveni ceturtā daļa respondentu Baltijā jūtas pilnībā iekļauti un novērtēti savās darbavietās.
Šī plaisa starp darba devēju stratēģisko gatavību un darbinieku gaidām tieši ietekmē darbinieku lojalitāti. Latvijā 42% darbinieku atzīst, ka ir apsvēruši darbavietas maiņu nepietiekami iekļaujošas vides un taisnīgu izaugsmes iespēju trūkuma dēļ, bet Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir vēl augstāks – attiecīgi 54% un 57%. Katrs piektais darbinieks Baltijā jau ir mainījis darbavietu šī iemesla dēļ.
Ko šie dati nozīmē darba devējiem?
Lai gan vairākums darba devēju atzīst iekļaujošas vides nozīmi darbinieku piesaistē un noturēšanā, praksē atbilstošas iniciatīvas bieži paliek vien virspusējas. Daudzi uzņēmumi tikai sāk izprast šīs jomas nozīmi un būtību. Darba devējiem, kas vēlas veiksmīgi piesaistīt un noturēt talantus, ir jāpārskata sava pašreizējā pieeja un jāsper solis uz stratēģisku virzību, ieviešot atbalstošus mehānismus, kas veicina dažādību. Tomēr šie pasākumi jāintegrē plašākā uzņēmuma kultūrā un vadības modelī, lai nodrošinātu patiesu iekļaušanu.
Iekļaujoša darba vide nav tikai papildinājums pievilcīgam darba devēja tēlam. Tā ir būtiska sastāvdaļa stabilai un motivētai komandai. Vide, kas atbilst darbinieku vērtībām un nodrošina vienlīdzīgas iespējas pilnīgi visiem, veicina uzticību, piederību un ilgtermiņa attīstību.
Cilvēkkapitāla un darba vides aptauja tika veikta tiešsaistē, laika posmā no 2025. gada 4. līdz 24. aprīlim. Aptaujā piedalījās kopumā 324 darba devēji un 2620 darba ņēmēji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Aptaujātie uzņēmumi pārstāv tādas nozares kā ražošana, IT un telekomunikācijas, būvniecība, lauksaimniecība, izklaides industrija, finanses, tirdzniecība, veselības aprūpe u.c. Aptauju organizēja PwC birojs Latvijā sadarbībā ar interneta personāla atlases un talantu piesaistes uzņēmumu Alma Career Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Detalizēti aptaujas rezultāti pieejami šeit.
