Katrs trešais jeb 31% aptaujāto darba ņēmēju Latvijā atklāj, ka nākamā pusgada laikā plāno meklēt labāk apmaksātu darbavietu, liecina “Alma Career” (Latvijā “Alma Career Latvia”) starptautiskā darba ņēmēju aptauja*.
Tāpat aptaujas rezultāti atklāj, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijā strādājošo nav apmierināti ar savu šī brīža atalgojumu, no tiem 6% atklāja, ka ir izteikti neapmierināti, bet 30% darba ņēmēju atzīmēja, ka nejūtas apmierināti ar saņemto darba samaksu. Savukārt apmierināti ar savu pašreizējo atalgojumu ir tikai 22% strādājošo.
Neapmierinātība ar atalgojumu – ko tā nozīmē ilgtermiņā
Ja darbinieks ilgstoši jūtas nenovērtēts finansiāli, tas var būtiski ietekmēt gan viņa motivāciju, gan attieksmi pret darbu. Neapmierinātība ar atalgojumu nereti noved pie samazinātas iesaistes, zemākas produktivitātes un vēlmes meklēt jaunas darba iespējas citur.
Šīs neapmierinātības ignorēšana, ar laiku var novest pie izdegšanas, samazināt vēlmi pilnveidoties vai uzņemties jaunus pienākumus.. Tāpēc ir svarīgi ne tikai apzināties savas vajadzības, bet arī laikus meklēt risinājumus, piemēram, sarunu ar vadītāju, darba izvētējums vai jaunu karjeras virzienu aplūkošana.
Kad ir labākais laiks runāt par algu?
Lai saruna par algas pielikumu būtu veiksmīga, pareizajam laikam ir liela nozīme. Vislabāk sarunu plānot brīžos, kad vari pamatoti parādīt savu ieguldījumu un sasniegumus. Piemēram:
- pēc veiksmīgi pabeigta projekta;
- ja esi uzņēmis papildu pienākumus vai atbildību;
- kad uzņēmumam ir labvēlīga finansiālā situācija;
- vai arī ikgadējo attīstības pārrunu laikā.
Nav ieteicams šo sarunu sākt brīžos, kad komandā ir saspringta atmosfēra, notiek pārmaiņas vai samazinās apgrozījums – tas var mazināt tavas izredzes. Tāpat svarīgi izvēlēties brīdi, kad arī vadītājs var sarunai veltīt nedalītu uzmanību.
Sagatavojies sarunai!
Lai saruna par algas palielinājumu būtu pārliecinoša, nepieciešams tai rūpīgi sagatavoties. Tas nozīmē ne tikai zināt, ko vēlies panākt, bet arī prast to pamatot ar konkrētiem faktiem un argumentiem. Sāc ar sava ieguldījuma izvērtēšanu. Norādi, kādus rezultātus esi sasniedzis, kāda ir tava loma komandā, kādus papildu pienākumus esi uzņēmies. Sagatavo piemērus un faktus, kas to pierāda.
Noder arī izpētīt tirgus datus. Apskaties, kāds ir atalgojums līdzīgās pozīcijās tavā nozarē un reģionā. Tas palīdzēs noteikt objektīvu pieauguma robežu. Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa Latvijā strādājošo sagaida algas pielikumu vismaz 11–50% robežās – šādu kāpumu minējuši 72% aptaujāto. Tomēr, lai gan šādas cerības ir saprotamas, svarīgi ir saprast arī darba devēja iespējas un nozarei raksturīgos atalgojuma līmeņus. Nosakot savu vēlamo pieaugumu, būtu labi norādīt amplitūdu, nevis vienu konkrētu skaitli – tas ļaus atstāt vietu sarunai un kompromisiem.
Ko darīt atraidījuma gadījumā?
Ne vienmēr saruna par algas pielikumu noslēgsies ar cerēto “jā” – un tas ir normāli. Svarīgākais šādā situācijā ir saglabāt profesionālu attieksmi un neuztvert noraidījumu personīgi. Tā vietā izmanto šo iespēju, lai iegūtu vērtīgu atgriezenisko saiti. Uzzini, kādi ir iemesli atteikumam – vai tas ir saistīts ar uzņēmuma budžetu, ekonomisko situāciju vai nepieciešamību no tavas puses vēl attīstīt noteiktas prasmes. Šī informācija var palīdzēt izveidot konkrētu rīcības plānu, piemēram, attīstīt jaunas kompetences, uzņemties iniciatīvu projektos vai demonstrēt lielāku atbildību. Vienojies ar vadītāju par konkrētiem mērķiem un laika posmu, pēc kura sarunu varētu atkārtot. Tas parādīs, ka esi motivēts, uz attīstību orientēts darbinieks, kurš vēlas augt kopā ar uzņēmumu. Ja pēc vairākiem mēģinājumiem vai ilgstošas stagnācijas joprojām netiek sniegta ne izaugsmes, ne finansiāla novērtējuma iespēja, iespējams, ir vērts pārskatīt savas ilgtermiņa karjeras izvēles un izpētīt jaunas iespējas darba tirgū.
* Darba ņēmēju aptauja tika veikta 9 valstīs, uzrunājot gandrīz 15 000 respondentu, no kuriem 1 571 bija darba ņēmēji Latvijā. Aptaujā piedalījās darba ņēmēji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovākijas, Čehijas, Bosnijas un Hercegovinas, Slovēnijas, Horvātijas un Ziemeļmaķedonijas. Tā norisinājās interneta vidē, izmantojot starptautisko algu salīdzināšanas platformu Paylab, kas Latvijā darbojas kā algas.lv.
