Pēc skolas beigšanas nereti šķiet, ka nākamajam solim jābūt skaidram un tūlītējam, piemēram, studiju uzsākšana vai turpināšana, darbs vai abi vienlaikus. Sabiedrībā joprojām valda priekšstats, ka veiksmīgs ceļš nozīmē nepārtrauktu virzību uz priekšu bez pauzēm. Taču arvien vairāk jauniešu izvēlas citu pieeju – paņemt brīvo gadu jeb gap year un nesteigties uzreiz ienākt darba tirgū vai pieņemt svarīgus lēmumus par nākotni.
Kas īsti ir gap year jeb brīvais gads?
Brīvais gads jeb gap year ir apzināts pārtraukums starp skolas beigšanu un nākamo soli: studijām, darbu vai citu izglītības ceļu. To parasti izmanto, lai iegūtu jaunu pieredzi, attīstītu prasmes, ceļotu, strādātu vai labāk saprastu savus nākotnes mērķus. Svarīgi saprast, ka gap year nav vienkārši “gads bez plāna” vai laiks neko nedarīt. Visbiežāk tas ir apzināts periods personīgajai un profesionālajai attīstībai, kas palīdz pieņemt pārdomātākus lēmumus par turpmāko karjeru vai studiju izvēli.
Kāpēc jaunieši arvien biežāk izvēlas nesteigties?
Arvien vairāk jauniešu pēc skolas izvēlas neiestāties uzreiz kādā augtskolā vai nesteigties pilna laika darbā. Viens no iemesliem ir vēlme izvairīties no pārsteidzīgiem lēmumiem, jo ne visi šajā vecumā skaidri zina, ko vēlas darīt nākotnē. Tāpat pieaug izpratne par mentālās veselības nozīmi un nepieciešamību dot sev laiku pārdomām un atelpai.
To apliecina arī pētījumi – jaunieši arvien biežāk norāda uz stresu, emocionālu slodzi un neskaidrību par nākotni kā būtiskiem izaicinājumiem pārejas posmā pēc skolas. Pētījumi¹ rāda, ka jaunieši vecumā no 16-25 gadiem arvien biežāk saskaras ar mentālās veselības grūtībām, īpaši nozīmīgu dzīves pārmaiņu laikā, piemēram, pārejā no skolas uz studijām vai darba vidi.
Daudziem gap year kļūst par iespēju nesteigties, iegūt pieredzi un pieņemt pārdomātāku lēmumu par nākamo soli, nevis sekot sabiedrības radītam spiedienam, ka nākotnei jābūt izplānotai uzreiz pēc skolas beigšanas.
Tas ir kas vairāk…
Brīvais gads uzreiz nebūt nenozīmē gadu dīvānā vai pauzi no dzīves. Daudziem tas kļūst par vienu no pieredzes bagātākajiem periodiem. Tas ir laiks, kad bez eksāmenu termiņiem un spiediena iespējams izmēģināt dažādus virzienus un saprast, kas patiešām interesē.
Kāds izvēlas sezonas darbu ārzemēs, cits piesakās praksei, iesaistās brīvprātīgajā darbā, strādā īstermiņa projektos vai dodas ceļojumā. Dažiem šis ir laiks, kad pirmo reizi nopelnīt pašiem savu naudu, uzlabot svešvalodas zināšanas, iemācīties plānot budžetu vai iepazīt pilnīgi citu darba vai kultūras vidi.
Un, iespējams, pats vērtīgākais – šajā laikā drīkst mēģināt un izmēģināt. Ne visiem uzreiz jāzina, ko vēlas darīt visu atlikušo dzīvi. Dažkārt tieši viena prakse, projekts vai ilgs ceļojums palīdz atrast virzienu, par kuru iepriekš pat nebija domāts. Dažkārt viens “pamēģināšu” izrādās daudz vērtīgāks par steigā pieņemtu lēmumu.
Kad gap year var nebūt labākā izvēle?
Lai gan brīvais gads var sniegt vērtīgu pieredzi un palīdzēt pieņemt pārdomātākus lēmumus par nākotni, tas ne vienmēr būs piemērotākais risinājums ikvienam. Svarīgākais ir saprast, ka gap year vislabāk strādā tad, ja tam ir kaut aptuvens virziens vai mērķis – pat ja tas sākumā nav līdz galam skaidrs.
Ja brīvais gads kļūst tikai par vēlmi atlikt lēmumus bez konkrēta plāna, pastāv risks pazaudēt ritmu vai vēlāk just vēl lielāku apjukumu. Tāpat vērts izvērtēt arī finansiālo pusi, jo ceļošana, dzīvošana citur vai dažādas aktivitātes bieži prasa līdzekļus, tāpēc noder iepriekš pārdomāts budžets.
Svarīgi arī nepieņemt lēmumu tikai apkārtējo spiediena dēļ – ne tāpēc, ka “visi iet studēt”, ne arī tāpēc, ka “visi ņem gap year”. Tas, kas der vienam, ne vienmēr būs piemērots citam. Galvenais jautājums ir nevis “ko dara citi?”, bet gan – kas šobrīd palīdzēs Tev pieņemt labāko lēmumu par savu nākotni?
Kā darba devēji uz to raugās?
Daudzi jaunieši uztraucas, vai gap year CV neizskatīsies pēc “zaudēta gada”. Taču praksē darba devēji daudz biežāk vērtē nevis pašu pārtraukuma faktu, bet gan to, kā šis laiks tika izmantots. Ja brīvajā gadā esi strādājis sezonas darbu, iesaistījies brīvprātīgajā darbā, ceļojis, mācījies valodas vai attīstījis kādas prasmes, tas var kļūt par vērtīgu pieredzi, nevis trūkumu.
Svarīgi ir spēt šo periodu skaidri izstāstīt arī CV vai darba intervijā. Piemēram, “brīvais gads” skan pavisam citādi, ja vari pateikt: “šajā laikā uzlaboju angļu valodu un ieguvu pirmo starptautisko darba pieredzi.” Dažkārt tieši šādas pieredzes parāda iniciatīvu, patstāvību un vēlmi attīstīties jeb īpašības, kuras darba devēji novērtē arvien vairāk.
¹ https://www.frontiersin.org/journals/public-health/articles/10.3389/fpubh.2025.1684562/full
