Jaunieši darba tirgū ienāk ar svaigu skatījumu, augstām cerībām un vēlmi strādāt jēgpilni. Tomēr realitātē viņi bieži jūtas nedroši – pēc “Alma Career Latvia” nesen veiktās aptaujas datiem tikai 10% Latvijas jauniešu līdz 25 gadu vecumam uzskata, ka viņiem pieejamas plašas darba iespējas. Lielākā daļa jeb 79% aptaujāto izjūt piemērotu piedāvājumu trūkumu, un tas signalizē: darba devējiem ir jādomā stratēģiski, lai piesaistītu jauno darba ņēmēju paaudzi.
Atalgojums ir svarīgs, bet nav vienīgais nosacījums
Arī jauniešiem finanšu nosacījumi jeb atalgojums, protams, ieņem nozīmīgu lomu darba devēja izvēlē – vairāk nekā puse aptaujāto sagaida 751–1250 eiro neto jeb “uz rokas” savā pirmajā darbavietā, un katrs piektais vēlētos saņemt pat vairāk nekā 1000 eiro. Tikai 5% norāda, ka alga nav svarīgākais kritērijs.
Taču, lai gan atalgojums ir būtisks, arī citi faktori jaunajiem darba meklētājiem šķiet ļoti nozīmīgi, meklējot darbavietu. Viņi meklē vietu, kas piedāvā profesionālās izaugsmes iespējas. Jaunie talanti vēlas gūt ne tikai zināšanas, pieredzi un atgriezenisko saiti, bet sagaida iespēju augt profesionāli un kāpt pa karjeras kāpnēm.
Tāpat augstu tiek vērtēta neformāla un iekļaujoša darba vide, kur vadītāji ir pieejami, komunikācija ir brīva, un kļūdas tiek uzskatītas par daļu no mācību procesa. Liela nozīme tiek piešķirta arī elastībai attiecībā uz darba vietu un darba laiku – jaunieši novērtē iespēju pielāgot darbu savai dzīvei, piemēram, strādājot attālināti vai izvēloties elastīgu darba grafiku.
Mazāk svarīgi viņiem šķiet tradicionāli uzsvērtie labumi, piemēram, veselības apdrošināšana, moderna biroja vide vai uzņēmuma reputācija – tas viss ir patīkams papildinājums, bet ne izšķirošs faktors darba izvēlē.
Kā veidot savstarpēji vērtīgu sadarbību?
Interesanti, ka šīs pašas aptaujas dati atklāj – gandrīz 39% darba devēju uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, tikpat daudz atzīst, ka viņiem atrast darbu ir sarežģīti – galvenokārt pieredzes trūkuma dēļ. Šī pretrunīgā uztvere norāda uz darba devēju īpašo lomu nevis tikai kā vērtētājiem, bet kā iespēju veidotājiem.
Uzņēmumi, kas šo izprot, var aktīvi rīkoties – piedāvājot jēgpilnas, apmaksātas prakses un ievadprogrammas, piemēram, “onboarding bootcampus”, kas soli pa solim sagatavo jauniešus konkrētai lomai komandā. Tā vietā, lai sludinājumos uzsvērtu “mūsdienīgu biroju” vai “bezmaksas kafiju”, var akcentēt attīstības iespējas, mentoringu un skaidru izaugsmes ceļu – piemēram, sākot ar asistenta pozīciju, kas pusgada laikā, sasniedzot konkrētus rezultātus, var pārtapt par speciālista amatu.
Vēl vairāk – pārskatot arī pašu atlases procesu, iespējams veidot pievilcīgāku pieredzi: saprotama valoda darba sludinājumos, ātra atgriezeniskā saite un cieņpilna komunikācija palīdz uzņēmumam izcelties. Pat vienkāršs, bet personisks pateicības ziņojums kandidātam atstāj labu iespaidu un veido uzticību.
Investējot šādās praksēs, uzņēmums ne tikai piesaista jaunus darbiniekus, bet veido savu reputāciju kā zīmols, kas dod iespēju nevis uzliek šķēršļus. Ilgtermiņā tas kļūst par stratēģisku ieguvumu – talantīgi, motivēti un lojāli jaunie speciālisti kļūst par komandas stūrakmeņiem un zīmola vēstnešiem darba tirgū.
* Alma Career Latvia aptauja tika veikta no šī gada 29. maija līdz 11. jūnijam, aptaujājot 103 darba devējus un 240 darba ņēmējus.
