Darba zaudēšana ir situācija, ar kuru kādā karjeras posmā saskaras daudzi darbinieki: gan ekonomisku izmaiņu, uzņēmuma reorganizācijas, gan citu iemeslu dēļ. Lai gan atlaišana bieži rada nedrošību par turpmākajām iespējām darba tirgū, tā pati par sevi nenozīmē, ka kandidātam būs grūtāk atrast jaunu darbu. Daudz svarīgāk ir tas, kā šī situācija tiek izskaidrota nākamajam darba devējam.
Atlaišanas fakta norādīšana
Parasti CV nav jānorāda, ka esi atlaists. CV galvenais mērķis ir parādīt darba pieredzi, prasmes un sasniegumus, nevis detalizēti skaidrot darba attiecību izbeigšanas iemeslus.
Atlaišanas iemesli parasti tiek pārrunāti tikai darba intervijā vai gadījumos, kad darba devējs tieši par to jautā.
Atlaišanas fakts CV nav jānorāda, ja:
- darbs beidzies uzņēmuma reorganizācijas vai štatu samazināšanas dēļ;
- noslēdzies projekts vai sezonas darbs;
- uzņēmums pārtrauca darbību;
- darba attiecības beidzās ekonomisku iemeslu dēļ.
Šādās situācijās atlaišana nav saistīta ar darbinieka sniegumu, tāpēc to nav nepieciešams uzsvērt dokumentos.
Dažos gadījumos īss paskaidrojums var būt noderīgs, īpaši ja citādi var rasties jautājumi.
Piemēram:
- ja darba periods bijis ļoti īss (daži mēneši);
- ja vienā gadā bijušas vairākas darba vietas, kurās esi strādājis ļoti īsu periodu;
- ja uzņēmums ir plaši zināms un notikusi publiska reorganizācija vai darbinieku skaita samazināšana.
Šādās situācijās var izmantot neitrālu formulējumu, piemēram, “amats tika likvidēts uzņēmuma reorganizācijas dēļ”, “darba attiecības noslēdzās pēc projekta pabeigšanas”, “uzņēmumā tika samazināts darbinieku skaits”.
Svarīgi izmantot neitrālu un profesionālu formulējumu, izvairoties no detalizētiem skaidrojumiem vai emocionāliem komentāriem.
Līdz ar to savā CV nevajadzētu iekļaut:
- detalizētus paskaidrojumus par konfliktu ar darba devēju;
- negatīvus komentārus par iepriekšējo darba vietu;
- personiskus vai emocionālus vērtējumus;
- juridiskas detaļas par atlaišanas procesu.
Šāda informācija nepalīdz novērtēt kandidāta profesionālās spējas un var radīt negatīvu pirmo iespaidu.
Kopumā svarīgākais princips ir vienkāršs – CV jāuzsver pieredze un prasmes, nevis darba attiecību beigu apstākļi. Atlaišanas iemeslus visbiežāk ir lietderīgāk paskaidrot intervijā, kur iespējams sniegt īsu un skaidru kontekstu.
Kā izskaidrot atlaišanu darba intervijā
Darba intervijā jautājums par iepriekšējās darba vietas atstāšanas iemesliem ir viens no biežākajiem. Ja darba attiecības beigušās ar atlaišanu, svarīgākais ir sniegt skaidru, īsu un profesionālu skaidrojumu, neiedziļinoties liekās detaļās.
Darba devēji parasti nevērtē pašu atlaišanas faktu tik stingri, cik to, kā kandidāts par to runā. Mērķis nav attaisnoties vai slēpt informāciju, bet parādīt, ka situācija ir saprasta un ka kandidāts spēj virzīties uz priekšu.
Runājot par atlaišanu intervijā, ieteicams ievērot dažus vienkāršus principus:
- sniedz īsu un konkrētu skaidrojumu. Parasti pietiek ar vienu vai diviem teikumiem;
- izmanto neitrālu formulējumu. Izvairies no emocionāliem vai negatīviem komentāriem;
- nevaino iepriekšējo darba devēju vai kolēģus. Tas var radīt iespaidu par konfliktējošu attieksmi;
- novirzi sarunu uz nākotni. Pēc skaidrojuma pievieno, ko esi iemācījies vai ko meklē nākamajā darbā.
Šāda pieeja palīdz saglabāt profesionālu iespaidu un mazina risku, ka atlaišanas fakts kļūst par galveno sarunas tēmu.
Biežākās kļūdas, runājot par atlaišanu
Runājot par atlaišanu, kandidāti nereti pieļauj kļūdas, kas var radīt nevajadzīgus jautājumus vai atstāt negatīvu iespaidu uz darba devēju. Viena no biežākajām kļūdām ir pārāk gari un detalizēti skaidrojumi, kuros tiek izklāstītas visas situācijas detaļas. Parasti pietiek ar īsu un skaidru paskaidrojumu.
Tāpat nevēlama ir negatīva attieksme pret iepriekšējo darba devēju vai kolēģiem, jo tas var radīt iespaidu par konfliktējošu darba stilu. Kļūda var būt arī mēģinājums slēpt būtiskus faktus, kas vēlāk var atklāties, piemēram, rekomendāciju pārbaudes laikā. Ne mazāk svarīgi ir izvairīties no pārāk emocionālas reakcijas intervijā un iepriekš sagatavot pārdomātu atbildi uz jautājumu par darba attiecību izbeigšanas iemesliem.
